Nav virsotnes, kuru nevarētu sasniegt!

  • Latviešu
  • Русский

Iekšējās kārtības noteikumi

 

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

 

Rīgas Ostvalda vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

 

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu, Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumu Nr.468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 31.punktu, Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumu Nr.281 ”Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” 29.punktu

 

I . Vispārīgie jautājumi

1. Iekšējie noteikumi nosaka Rīgas Ostvalda vidusskolas (turpmāk – Skola) skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un organizāciju Skolā, nodrošinot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

2. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir:

2.1. veidot vienotu pieeju vērtēšanai kā integrētai izglītības procesa sastāvdaļai Skolā;

2.2. iegūt objektīvu un profesionālu skolēna kompetenču (zināšanu, prasmju, attieksmju) un paveiktā darba līmeņa konkrētā tēmā un laikā konkrētā mācību priekšmetā snieguma raksturojumu;

2.3. iegūt iespējami precīzu atgriezenisko saiti un informāciju, lai varētu uzlabot mācīšanu un mācīšanos.

 

3. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:

3.1. sekmēt skolēnu atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā;

3.2. sniegt skolotājam informāciju par mācīšanas kvalitāti un tās nepieciešamajiem uzlabojumiem;

3.3. veicināt regulāru atgriezenisko saiti par skolēnu sasniedzamajiem rezultātiem un mācīšanos;

3.4. izvērtēt katra skolēna mācību snieguma un izaugsmes dinamiku;

3.5. veicināt skolotāju, skolēnu un vecāku sadarbību.

4. Izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

5. Iekšējie noteikumi ir saistoši Skolas skolēniem un skolotājiem.

6. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, to apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību priekšmeta skolotājs, ievērojot Skolas īstenoto izglītības programmu, attiecīgā mācību priekšmeta programmu un šos noteikumus.

7. Skola aktualizē informāciju par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību Skolas tīmekļa vietnē vai citā skolēniem, skolotājiem un skolēnu vecākiem pieejamā veidā.

 

8. Skolas administrācija:

8.1. īsteno skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības pārraudzību;

8.2. ne retāk kā divas reizes semestrī pārbauda, kā skolotāji izdara ierakstus par skolēnu mācību sasniegumiem e-žurnālā;

8.3. analizē skolēnu mācību sasniegumus, to atbilstību valsts pamatizglītības standartam vai valsts vispārējās vidējās izglītības standartam, izmantojot gada noslēguma, valsts pārbaudes darbu un eksāmenu rezultātus;

8.4. plāno nepieciešamos pasākumus skolotāju tālākajā izglītībā par mācību sasniegumu vērtēšanas metodēm un paņēmieniem, lai paaugstinātu skolotāju profesionālo kapacitāti skolēnu sasniegumu vērtēšanas jomā.

 

9. Skolotāji:

9.1. ievēro Skolas vērtēšanas kārtībā ietvertās prasības;

9.2. veic vērtēšanā gūto rezultātu analīzi, prognozē tālāko darbību situācijas uzlabošanai;

9.3. sadarbojas ar skolēniem un viņu vecākiem izglītojamo mācību sasniegumu pilnveidē.

 

 

 

 

II. Mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana

10. Katra mācību semestra sākumā mācību priekšmeta skolotājs iepazīstina skolēnus ar mācību sasniegumu vērtēšanas veidiem, pārbaudes darbu skaitu, apjomu, izpildes laiku un semestra vērtējuma iegūšanas nosacījumiem.

11. Plānojot skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, mācību priekšmeta skolotājs paredz mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbus, kas tiek vērtēti 10 ballu skalā, un to norises laikus saskaņo ar Skolas vadību katra semestra sākumā.

12. Skolas metodiskās komisijas vienojas par attiecīgajā mācību priekšmetā semestrī veicamo mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu skaitu, nosakot skolēnam nepieciešamo minimālo vērtējumu skaitu:

Stundu skaits nedēļā 1 2 3 4 5 6

Skolēnam nepieciešamais minimālo vērtējumu skaits 3 3 4 4 5 5

Skolotāja piedāvāto vērtējumu minimālais skaits 4 4 5 5 6 6

 

13. Izmaiņas mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu norises laikos var veikt mācību priekšmeta skolotājs tikai pēc saskaņošanas ar Skolas direktora vietnieku izglītības jomā. Skolēni par to jāinformē vismaz piecas darba dienas pirms pārbaudes darba.

14. Skolas vadība nodrošina, ka mācību satura tēmu noslēguma pārbaudes darbu grafiks ir izvietots Skolas informatīvajā stendā un pieejams Skolas elektroniskajā skolvadības sistēmā “E – klase” (turpmāk – skolvadības sistēma) un/vai Skolas tīmekļa vietnē.

15. Vienā dienā klasei mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbus drīkst plānot ne vairāk kā divos mācību priekšmetos.

16. Valsts pārbaudes darbu un skolas diagnosticējošo un gada noslēguma pārbaudes darbu rezultātu analīze tiek veikta Skolas metodiskās komisijas sanāksmēs, Pedagoģiskās padomes sēdēs, akcentējot pozitīvo, noskaidrojot nepieciešamos uzlabojumus un atbilstoši plānojot tālāko mācību procesu.

III. Mācību sasniegumu vērtēšanas organizēšana

17. Pirms katra mācību sasniegumu pārbaudījuma norises skolotājs iepazīstina skolēnus ar pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem.

18. Formatīvo vērtēšanu (tai skaitā ) veic mācību procesā, lai skolēns saņemtu atgriezenisko saiti par savu sniegumu un uzlabotu mācīšanos. Vērtējumu skolotājs izsaka mutiski, vai arī tas skolvadības sistēmā tiek atzīmēts ar “i” (ieskaitīts) vai “ni” (neieskaitīts).

18.1. Diagnosticējošo vērtēšanu organizē, pirms apgūt jaunu mācību tematu vai jaunu mācību kursu, lai noskaidrot tēmas izpratni, skolēna spējas, skolēna noteiktas prasmes, tai skaita caurviju prasmes u.c.;

18.1.2. izmanto mācību kursa uzsākšanas vai mācību kursa laikā;

18.1.3. ieteikta izmantot mācību priekšmeta skolotājiem, kas sāk darbu ar 5., 7. un 10. klasēm vai sāk sadarbību ar jaunām skolēnu grupām;

18.1.4. diagnosticējošam darbam skolēnus speciāli nesagatavo.

18.1.7. skoēni diagnosticējošo darbu nepārraksta, bet izmanto iegūtos rezultātus, lai uzlabotu nepietiekamas zināšanas un prasmes.

19. Skolotājam pārbaudes darbos, kas tiek vērtēti ar atzīmi, skolēnam ir jādod iespēja saņemt maksimālo vērtējumu 10 ballu skalā.

20. Skolēna mācību sniegumu vērtējumu 10 ballu skalā izsaka atbilstoši mācību priekšmeta skolotāja piemērotajiem kritērijiem. Skolēnu zināšanas, specifiskas priekšmeta prasmes, caurviju prasmes un kompetences var būt vērtējami, izmantojot vai punktu vērtēšanas shēmu vai snieguma līmeņu aprakstus. Skolotājs veicina snieguma līmeņu aprakstu izmantošanu skolēnu pašnovērtējumam, kas veido pamatu skolēnu atbildībai par savu mācīšanos.

21. Ja skolēns nav piedalījies mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbā, skolvadības sistēmā fiksē skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu un obligāti veicamā pārbaudes darba neizpildi (“n/v”). Divu nedēļu laikā pēc prombūtnes ar mācību priekšmeta skolotāju saskaņotā laikā skolēnam jāpilda līdzvērtīgs darbs.

22. Apzīmējumu “nav vērtējuma” (“n/v”) lieto:

22.1. ja skolēns nav piedalījies mācību stundā, kurā notiek pārbaudes darbs (izņemot skolēnus, kas nepiedalījās attaisnotu iemeslu dēļ);

22.2. ja skolēns ir piedalījies mācību stundā, bet nav iesniedzis darbu;

22.3. ja skolēns atsakās veikt pārbaudes darbu;

22.4. ja rakstiskais pārbaudes darbs nav pildīts atbilstoši prasībām – nav rakstīts ar zilu vai melnu pildspalvu, ja ir izmantots zīmulis (to drīkst lietot tikai zīmējumos) vai korektors, ja izpildīts nesalasāmā vai grūti salasāmā rokrakstā, ja darba izpildes laikā tiek konstatēta neatļautu palīglīdzekļu izmantošana, ja darbs satur tematam neatbilstošu saturu, komentārus, uzrakstus, zīmējumus;

22.5. ja mutiskās vai kombinētās formas pārbaudes darbs, prezentācija u.c. pārbaudes darba formas saturs vai izpildes forma neatbilst uzdotajam tematam, satur aizvainojošu, vulgāru, cilvēka cieņu aizskarošu u.tml. informāciju;

22.6. ja tiek konstatēts, ka darbs nav veikts patstāvīgi (uzdevumi vai to daļas vairākiem skolēniem veikti vienveidīgi).

 

23. Skolēniem, lai saņemtu semestra vērtējumu mācību priekšmetā, ir jāiegūst vērtējumi skolotāja noteiktajos mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu grafikā paredzētajos darbos.

 

24. Izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā pamatizglītības posmā, skolotājs ņem vērā tikai skolēna uzlabotos vērtējumus mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbos.

 

25. Izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā vispārējās vidējās izglītības posmā, skolotājs ņem vērā skolēna atkārtoti rakstītā mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darba vērtējumu.

 

26. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ nav piedalījies skolotāja noteiktajos mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbos, skolotājs pēc saskaņošanas ar direktora vietnieku izglītības jomā no atsevišķu pārbaudes darbu izpildes atbrīvotam skolēnam var izstrādāt vienu semestra noslēguma pārbaudes darbu par visām konkrētā semestrī apgūtajām mācību satura tēmām un skolēna pārbaudes darbā iegūtais vērtējums ir uzskatāms par semestra vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.

 

27. Izliekot semestra vērtējumu, vajadzības gadījumā var piemērot vidējā vērtējuma noapaļošanas principu, ņemot vērā pozitīvu vērtējumu dinamiku, skolēna mājas un patstāvīgo darbu izpildi.

 

28. Skolēns iegūst apzīmējumu “n/v” mācību priekšmetā semestrī, ja iegūto vērtējumu skaits skolotāja noteiktos mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbos ballēs vai aprakstošajos vērtējumos ir mazāks nekā 80 % no vērtējumu skaita.

 

29. Ja skolēns, kurš apgūst pamatizglītības programmu, ir ieguvis mācību priekšmetā apzīmējumu “n/v” 1.semestrī, tad Skolas pedagoģiskās padomes sēdē tiek lemts par papildu mācību pasākumiem skolēnam attiecīgajā mācību priekšmetā 2.semestra laikā. Lai iegūtu vērtējumu mācību priekšmetā, skolēnam ir jākārto 1.semestra noslēguma pārbaudes darbs par visām konkrētajā semestrī apgūtajām mācību satura tēmām un skolēna tajā iegūtais vērtējums ir uzskatāms par semestra vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā. Darba norises laiku nosaka Skolas vadība.

 

30. Ja skolēns, kurš apgūst pamatizglītības programmu, ir ieguvis mācību priekšmetā apzīmējumu “n/v” semestrī, skolēns attiecīgajā mācību priekšmetā saņem “n/v” gadā. Skolas pedagoģiskās padomes sēdē tiek lemts par papildu mācību pasākumiem skolēnam un pēc pārbaudījumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

31. Mājas darbi tiek vērtēti ar ieskaitīts/neieskaitīts (vingrinājumi, uzdevumi no mācību grāmatas, u.c.) vai 10 ballu vērtēšanas skalā (radoša, pētnieciskā satura darbi).

 

32. Ieraksti par mājas darbiem e-žurnālā veicami šādos mācību priekšmetos: matemātikā, valodās, literatūrā. Par minimālo žurnālā fiksēto rakstu darbu skaitu mēnesī katrā klasē un konkrētā mācību priekšmetā skolotāji vienojas attiecīgajā mācību priekšmeta metodiskajā komisijā.

 

33. Skolēna mājas un patstāvīgo darbu neizpilde nevar ietekmēt semestra vai gada vērtējumu mācību priekšmetā vienas balles robežās, bet var tikt ņemta vērā vērtējuma izšķiršanās gadījumā.

 

34. Vērtējot pārbaudes darbus, skolotāji izmanto e-žurnālā piedāvāto vērtēšanas skalu vai paši veido skalu par punktu atbilsmi ballēm atbilstoši konkrētā noslēguma pārbaudes darba saturam un klases skolēnu spējam. Nepieciešamības gadījumā skolotājs skaidro noslēguma pārbaudes darbā izmantojamo vērtēšanas skalu skolēniem un viņu vecākiem.

 

35. Skolēna mācību stundu kavējumi nedrīkst ietekmēt vērtējumu mācību priekšmetā.

 

36. 11.klasē skolēni atbilstoši prasībām „Kārtība, kādā tiek izstrādāts radoši pētnieciskais darbs Rīgas Ostvalda vidusskolā” izstrādā radoši pētniecisko darbu un tas attiecīgi tiek vērtēts.

 

37. Par veiksmīgo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, sacensībās skolotājs utl. ir tiesīgs ielikt skolēnam e-klases žurnālā vērtējumu no 8-10 ballēm.

 

38. Ja skolēnam gada mācību sasniegumu vērtējums mācību priekšmetos ir zemāks par četrām ballēm vai gada vērtējums nav saņemts, tad tiek nodrošināti papildus mācību pasākumi (konsultācijas) un pēcpārbaudījums.

39. Uz papīra veiktos vai tādās formās, kas būtu pieejamas kā elektronisks saglabājams dokuments kārtējos pārbaudes darbus pedagogi atdod atpakaļ skolēnam pēc izlabošanas;

40. Noslēguma pārbaudes darbus glabā mācību kabinetā līdz semestra vai mācību gada beigās, neskaidrību gadījumā uzrādot vecākiem vai skolas administrācijai. Skolotājs ir tiesīgs izlemt, vai darbi ir iznīcināmi vai tiek atdoti skolēniem semestra vai mācību gada beigās.

 

IV. Mācību sasniegumu vērtējumu paziņošana

41. Mācību satura tēmu noslēguma pārbaudes darba (tostarp, referāta, domraksta, projektu darba, zinātniskās pētniecības darba u.tml.) rezultātus skolēniem paziņo un vērtējumus ieliek skolvadības sistēmā ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc to kārtošanas.

 

42. Mutvārdu pārbaudes darbā skolēna vērtējums tiek fiksēts tajā paša dienā, kad notikusi mācību stunda, informējot skolēnu par saņemto vērtējumu ne vēlāk kā nākamajā mācību stundā.

 

43. Skolotājs rakstiska pārbaudes darba rezultātus analizē, pirms tam izsniedzot skolēniem izlaboto pārbaudes darbu. Pēc darba analīzes skolotājs var savākt skolēnu pārbaudes darbu un uzglabāt to līdz semestra beigām.

 

44. Skolotājs atbilstoši Skolas noteiktajai kārtībai nodrošina iespēju skolēnam un viņa vecākiem individuāli iepazīties ar izvērtēto mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu (oriģinālu), tā vērtēšanas kritērijiem un iegūto rezultātu.

 

45. Tiekoties ar vecākiem, skolotājam ir atļauts izmantot tikai tos žurnālā vai citos dokumentos izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem skolēniem, informācija jāsniedz, nenosaucot vārdā citus skolēnus.

 

46. Skolotāju un vecāku sadarbību skolēnu mācību snieguma pilnveidē nodrošina arī šādas saziņas formas: vecāku informācijas dienas, vecāku sapulces, individuālas sarunas ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem, jebkurā ar skolotāju saskaņotā laikā, kā arī izmantojot sistēmu „e-klase”.

 

47. Klašu audzinātāji katra mēneša beigās apkopo skolēna saņemtos vērtējumus sekmju izrakstā no e-žurnāla, kuru saņemšanu vecāki apstiprina ar savu parakstu.

 

48. Ja skolēna sekmes ir nepietiekamā līmenī, pirms ziemas un pavasara brīvlaika klases audzinātājs rakstiski informē par to skolēna vecākus, paziņojumu paraksta direktors, klases audzinātājs, skolēns un vismaz viens no vecākiem, lai izveidotu un saskaņotu mācību sasniegumu uzlabošanas pasākumus. Paziņojums glabājas skolēna personas lietā.

 

49. Mācību gada sākumā klašu audzinātāji rīko klašu sapulces, kurās vecāki tiek iepazīstināti ar galvenajām valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standarta, izglītības jomu standartu un mācību priekšmetu mācību programmu prasībām. 9. un 12. klašu skolēnus un viņu vecākus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu prasībām informē par valsts pārbaudes darbiem.

V. Mācību sasniegumu vērtējuma uzlabošana un pārskatīšana

50. Skolēnam ir tiesības trīs darba dienu laikā pēc mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darba vērtējuma paziņošanas lūgt skolotājam sniegt individuālu skaidrojumu par pārbaudes darba vērtējumu.

 

51. Skolēnam ir tiesības vienu reizi uzlabot mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbā iegūto vērtējumu. Vērtējumu var uzlabot bez skolotāja papildus noteiktās prasības (bez skolotāja prasības pirms tam apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas, izpildīt mājas darbus vai citas).

 

52. Skolēns ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc vērtējuma paziņošanas mācību priekšmeta skolotājam rakstiski izsaka lūgumu uzlabot konkrētu mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu un vienojas ar skolotāju par darba veikšanas laiku. Skolēns ir atbildīgs par atkātota mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darba veikšanu skolotāja noteiktajā termiņā.

 

53. Neattaisnotu kavējumu, nepietiekamu vērtējumu un zemas mācību motivācijas gadījumos tiek organizētas skolēna pārrunas ar mācību priekšmeta skolotāju, klases audzinātāju un skolas vadību, atbalsta personāla pārstāvi, pieaicinot skolēna vecākus. Ja vecāki nepiedalās individuālajās pārrunās, tad skolēna vecākus par sarunas norisi un plānotajiem pasākumiem informē rakstiski.

 

54. Gada vērtējuma pārskatīšana notiek atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

 

VI. Noslēguma jautājumi

55. Gadījumos, kad skolēniem un/vai vecākiem rodas domstarpības ar priekšmetu skolotājiem par izliktajiem vērtējumiem, jautājumu risina savstarpējās sarunās, vajadzības gadījumā sarunās piedalās direktora vietnieks izglītības jomā, mācību priekšmeta skolotājs un skolēns.

56. Skolēna mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un nepieciešamos grozījumus var izstrādāt izglītības iestādes direktors, vietnieki izglītības jomā, Pedagoģiskā padome, Metodiskā

padome un mācību priekšmetu metodiskās komisijas. Kārtību un grozījumus apstiprina ar direktora rīkojumu.

57. Izglītošanās procesā un tā rezultātā ieinteresēto personu: skolotāju, skolēnu, vecāku ierosinājumi par grozījumiem esošajā vērtēšanas kārtībā iesniedzami rakstveidā, motivējot to nepieciešamību. Priekšlikumus izskata Metodiskās padomes sēdē vai Pedagoģiskās padomes sēdē. Grozījumus apstiprina skolas direktors.

 

58. Iekšējie noteikumi stājas spēkā 2019.gada 02.septembrī.

 

59. Atzīt par spēku zaudējušiem Skolas 2011. gada 01.novembra iekšējos noteikumus Nr.16 “Noteikumi par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu”.

 

 

Direktore J.Ivanova

 

 

Volkinšteine 67422819

Kalendārs

P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31